Atzīšos godīgi, es arī pati kādreiz bez mēsliem mazdārziņā nevarēju iedomāties lietas. It kā tā būtu žanra klasika. Trūdi, mēsli — kas vēl vajadzīgs labai ražai? Pirms gadiem divdesmit pat ar lepnumu teicu: “mēsli ir pamats!”
Bet ziniet, laiks iet. Un no pieredzes saproti: ne viss, ko darījuši vectēvi, ir ideāli piemērots mūsu apstākļiem. Un, lūk, kas man lika atteikties no mēsliem un atrast tiem tādu aizstājēju, ka tagad raža man ir uz skaudību visam ciematam, tūlīt pastāstīšu. Bet ne viss uzreiz! Mums priekšā ir noslēpums, kas ir ne tikai vienkāršs, bet arī tikpat kā neiztērēts. Ieintriģēja? Tad sāksim! Kas ar mēsliem nav kārtībā? Darīsim to godīgi. Mēsli ir noderīgi. Taču arī problēmu ar to netrūkst.
Pirmkārt, tā ir smaka. Vai esat kādreiz izmēģinājuši atvest pāris svaigu mēslu ratiņus un nedabūt no kaimiņiem slīpus skatienus? Un pēc tam ņemties ar to, izkaisīt, pieskatīt, lai tas nesadedzina augu saknes.
Otrkārt, kur jūs tagad atradīsiet labus, “pareizus” mēslus? Tas, kurš nepārmēslo zemi un neskābina to? Mums apkārtnē govju tikpat kā nav. Tie, kas ēd, ēd nevis zāli, bet gan kombikormu. Tātad arī mēsli no viņiem vairs nav tie paši.
Treškārt, kaites. Mēsli reizēm uz zemesgabalu atnes to, ko nemaz negaidījāt: nezāles, kaitēkļu kāpurus vai patogēnās sēnītes. Vai man jums stāstīt, ka pēc tam cīnīties ar šo uzbrukumu — sev ir dārgāk.
Un visbeidzot cena. Šodien mums ir dārgs ar katru mēnesi pilnīgi viss. Un mēsli nav izņēmums. Vai tad parasts pensionārs var atļauties uz vasarnīcu atvest mēslu kravas mašīnu? Lūk, arī es par to pašu. Kādā brīdī es vienkārši biju noguris. Apnicis smaka, nemitīgs darbs ar mēsliem un tas, ka rezultāts ne vienmēr bijis prognozējams. Tad es sāku prātot, vai tas nav citādi. Bez visām šīm grūtībām, bet ar to pašu efektu.
Vispirms izmēģināju kompostu. Arī nav slikti. Bet kusties ar viņu kā ar mazu bērnu: novēro, apgriez otrādi, dozē. Tad eksperimentēja ar minerālmēsliem. Bet godīgi pateikšu — dvēsele pie ķīmijas neguļ.
Un kādu dienu, pavisam nejauši, es pamanīju vecu žurnālu. Tur bija stāstīts par mēslošanas veidu, par kuru līdz tam pat nebiju dzirdējis. Vajadzēja tikai vienu glāzi putraimu. Piekritīsiet, izklausās kaut kā dīvaini. Bet ziņkāre ņēma virsroku, un nolēmu pamēģināt.
Kas tie par putraimiem? Bet te sākas pats interesantākais. Slepenā sastāvdaļa, ko tagad lietoju mēslu vietā, ir pērļu mieži. Jā, jā, tā pati , no kuras daudzi griež degunu, bet viņa, izrādās, dara brīnumus mazdārziņā! Kāpēc pērļu mieži? Viss ir vienkārši. Tā ir bagāta ar cieti, olbaltumvielām un veselu mikroelementu kopumu, kas, sabrūkot augsnē, pārvēršas dabīgā uzturā augiem. Un pats galvenais, ka nav nekādu nezāļu, smaržu vai patogēnu organismu!
Kā izmantot pērļu miežus
Lasi vēl: 2025. gadā es atteikšos no 7 nevajadzīgiem dārza darbiem. Ietaupīt laiku un enerģiju svarīgām lietām
Tūlīt pastāstīšu. Gatavi? Paņemam tikai vienu glāzi putraimu, aplejam to ar siltu ūdeni un atstājam uz nakti. Šajā laikā putraimi nedaudz piebriedīs un sāks izdalīties vielas, kas stimulē augu augšanu. No rīta šo maisījumu liekam tieši augsnē. Var sajaukt ar zemi, var izkārtot pa bedrītēm pirms stādīšanas. Pērlīte darbojas kā lēns mēslojums. Tā sadaloties atdod augsnei visu, kas tajā ir derīgs.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….
